Daudzi mājokļu saimnieki saskaras ar situāciju, kad ierastie ēdieni sāk apnikt un gribas ko jaunu, neieguldot tajā stundām ilgu darbu.
Izrādās, ka risinājums, ko piedāvā zinoši kulinārijas entuziasti, ir daudz vienkāršāks, nekā varētu šķist – dažreiz visģeniālākās receptes slēpjas pavisam ikdienišķos paņēmienos. Pat tik pierasts produkts kā kartupelis var kļūt par galveno galda pārsteigumu, ja vien tiek izmantots kāds negaidīts “palīgs” no virtuves skapīša dziļumiem.
Šī metode pēdējā laikā ir guvusi lielu popularitāti, jo sola panākt restorāna līmeņa rezultātu ar minimālām pūlēm. Galvenais noslēpums šeit nav sarežģītas garšvielas vai eksotiskas piedevas, bet gan pareiza rīcība ar parastu katla vai pannas vāciņu. Rezultāts ir tieši tāds, pēc kāda ilgojas lielākā daļa kartupeļu mīļotāju: kraukšķīga, zeltaina garoziņa ārpusē un neticami mīksta, it kā krāsnī tvaicēta viducī.
Kāpēc parastā cepšana mēdz pievilt?
Gatavojot kartupeļus uz pannas, bieži rodas viena un tā pati problēma – kamēr ārpuse jau sāk piedegt, iekšpuse joprojām paliek cieta un jēla. Speciālisti ir pamanījuši, ka cilvēki parasti pieļauj divas kļūdas: vai nu cep bez vāciņa, tādējādi izžāvējot dārzeni, vai arī uzliek vāciņu par agru, kas padara kartupeļus “putraimainus” un izjukušus.
Šī “vāciņa metode” strādā pēc pavisam cita principa. Tā apvieno divus procesus – intensīvu cepšanu augstā temperatūrā un saudzīgu tvaicēšanu. Šāda pieeja ļauj saglabāt kartupeļa struktūru, tajā pašā laikā nodrošinot, ka katrs gabaliņš ir pilnībā gatavs un kūst mutē.
Gatavošanas gaita soli pa solim
Lai viss izdotos perfekti, svarīgi ir ievērot pareizu secību. Pirmais darbs ir kartupeļu sagatavošana. Tos nomizo un sagriež vidēji biezās ripiņās vai pusmēnestiņos. Pieredzējuši pavāri uzsver – gabaliņiem nevajadzētu būt pārāk plāniem, citādi tie pārvērtīsies čipsos. Pēc sagriešanas kartupeļus obligāti noskalo aukstā ūdenī, lai atbrīvotos no liekā cietes daudzuma, un rūpīgi nosusina dvielī. Ja dārzeņi būs mitri, kraukšķīgo garoziņu neizdosies iegūt.
Kad sagatavošanās pabeigta, pannā uzkarsē nedaudz augu eļļas. Kartupeļus izliek vienā slānī, lai tie tiešām ceptos, nevis sautētos savā sulā. Šajā posmā vāciņu vēl neizmanto. Uguni noregulē uz vidēju un gaida, līdz apakšpuse kļūst izteikti zeltaina. Galvenais noteikums ir nesteigties ar maisīšanu – kartupelim ir “jāsatveras” un jāizveido pirmā aizsargkārta.
Lasi vēl: Cik daudz sniega dārzā un ko saka dabas zīmes: pazīmes, kas liecina par agru pavasari
Maģiskais brīdis ar vāciņu
Tiklīdz viena puse ir apcepusies, gabaliņus uzmanīgi apgriež. Tieši tagad spēlē iesaistās vāciņš. Uguni nedaudz samazina un pannu cieši nosedz. Tieši zem vāciņa sāk veidoties īpašs mikroklimats – karstais tvaiks iekļūst dārzeņa šķiedrās, padarot tās mīkstas un gaisīgas, kamēr apakšējā puse turpina lēnām apbrūnēt.
Šādā režīmā kartupeļus gatavo vēl aptuveni 10 līdz 15 minūtes. Sāli un iecienītās garšvielas, piemēram, papriku, kaltētus ķiplokus vai piparus, pievieno pašās beigās. Ja sāli ieber sākumā, kartupeļi sāk izdalīt sulu un kļūst mīksti pārāk ātri, kas sabojā visu cerēto efektu.
Mazie triki vēl labākai garšai
Lai ēdiens garšotu vēl bagātīgāk, kulināri iesaka dažas viltības:
Ja kartupeļi ir jauni, tos var nemizot – miziņa sniegs papildu tekstūru un garšas niansi.
Pēdējās divās minūtēs pannā var iemest mazu gabaliņu sviesta; tas piešķirs īpašu aromātu, ko nevar panākt tikai ar eļļu.
Svaigi zaļumi, piemēram, dilles vai lociņi, jāpievieno tieši pirms pasniegšanas, lai tie nezaudētu savu krāsu un vitamīnus.
Lasi vēl: Nesteidzieties mest ārā vecas zeķes: 7 negaidīti veidi, kā tās noderēs saimniecībā
Šī vienkāršā metode kārtējo reizi pierāda senu patiesību: mūžu dzīvo, mūžu mācies. Nav nepieciešami dārgi virtuves kombaini vai sarežģītas tehnikas, lai parastas vakariņas pārvērstu par kaut ko īpašu. Pietiek vien ar zināšanām par to, kā pareizi izmantot to, kas jau ir pie rokas. Rezultāts ne tikai priecēs pašu, bet arī liks viesiem jautāt pēc receptes.
